Blogs

+ Doctrine of reincarnation as the most reasonable solution to the mystery of life.

+ Laws of reincarnation and karma are the only solutions to the eternal problem of human unfitness.

+ Reincarnation is nothing more nor less than the law of evolution applied to the unfolding consciousness of the individual.

+ The doctrine of reincar­nation carries with it an almost metaphysical power of con­viction. When a normal,healthy mind is given an adequate understanding of the meaning of this law here is an instantaneous psychic sympathy. It is as though the mind suddenly remembers something it has known over vast periods of time. In the words of Plato, "learning is remembering."

+ Words are the vehicles of ideas, and unless they are under­stood properly misunderstanding is inevitable. The English language is immature for the reason that Western civilization itself has not yet achieved maturity. The language has a rich commercial and industrial vocabulary, but is woefully lacking in exact philosophical terms. Possibly the most perfect of philosophical languages is Sanskrit.

+ It is the Sanskrit word samsara
that has been translated as reincarnation, a word symbol
for a complete idea; the progressive re-embodiments of the ego, self, or
sattva, depending on the philosophic system. All living things, animate and
inanimate, must pass through innumer­able re-embodiments until all
imperfections have been re­moved by experience.

Sestdiena, 5. decembris. Ja tu, cienītais lasītāj, vēl nezini, tad varu pastāstīt, ka šajā krastā rupjmaize ir mājas izstrādājums. Katrs te dzīvojošais neslinkais latvietis to cep mājās. Kaut kādus paveidus, protams, var sameklēt arī veikalu tīklos, bet ticamākais no tā visa manos meklējumos bija pumperniķelis, kas šeit līdzinās LV pilngraudu rupjmaizei. Gan tikai pa šķēlēm un arī ne sevišķi daudz.

Tā nu arī iespringu rudzu miltu meklējumos. Jāsaka, ka nekāds izmeklētājsuns jau nu neesmu, tā teikt, mute ir - var paprasīt. Apjautājos draugiem. Paspriedelēju, Aizkļuvu līdz pilsētas tirgum un pa 4.50 AUD/kg ieguvu savā īpašumā aptuveni 2kg.

Ja ceri, ka ķimenes te atradīsi tā, ka ieiesi veikalā un no plaukta paņemsi - nekā nebija!!! Vispirms izkod, kā tad īsti to, kas maizei ir iekšā liekams, te sauc zinātniski pareizi. Tad nostāvi 10 minūtes pie garšvielu plaukta, kas sakārtots alfabētiskā secībā un springsti meklējumos. Un tikai visbeidzot, apjēdz, ka vēlme ieberzties ir mazāka kā pareizi ietrāpīt garšvielu zinātniskajos nosaukumos, Paļaujies uz savu degunu un pērc vietā, kur tirgo atvērtā formātā beramā veidā.

Svētdiena, 22. novembris.
Šonakt sapnī bijām pie Px mammas, bet dzīvoklī Rīgā, kur es, Px un Pl vakarā izvēlējās īsto pornofilmu, ko no videokasetēm pārrakstīt līdzņemšanai, turklāt lielais nākamās dienas plāns bija noskatīties filmu Inglourious Basterds šovakar (svētdien, 22. novembrī).

Vēl sapnī avīzē redzēju reklāmu Terminator Salvation, kur uz tumšāka fona terminatora galva attēlota un filmas nosaukums plakāta apakšdaļā.

Izvēlamies īsto pornofilmu, Pl ierosina vēl kādu citu “paskatīties, varbūt ir vēl labāka”, meklējas pa videokasešu kasti.

No rīta sapakojamies un dodamies ceļā, braucam ar auto, Px pie stūres, bet atstāj tādu Cr iespaidu - it kā darītu to profesionāli, Pl tālākajā daļā nepiedalās, varbūt palika pie Px mammas, no kā no rīta atvadījāmies. Ceļš no Vidrižiem uz Limbažiem, droši vien manai mammai compi vedam, pa ceļam pēkšņi krietnu jonīti nav asfalta (starp Vidrižiem un Ausmām).

Mirkli vēlāk Repše un Jaunups pabeidz pikniku ceļa malā un sapako izēstos traukus, katrs aiz stūriem paceļot galdautu, no kura ēsts, un štukojot, kā lai kompakti atkritumus pārvieto, līdz minūti vēlāk izsecina, ka visprātīgāk ir visus četrus galdauta stūrus savienot centrā.

Svētdiena, 15. novembris. Tik tiešam, jocīgi, tie ļautiņi- ārā +36C vai pat vairāk, bet šie kar eglīšu mantiņas ielas stabos un tirgo eglītes un pārējo uzkāpjošo svētku arsenālu.

Tiesa gan, lielākoties mākslīgas šīs ir (egles), bet ko vēlēties, pie tāda karstuma, pat cūkupupas manā eksperimentālajā lauciņā ir tējā pārvērtušās.

Te nu es padomāju: kā būtu, ja tāda lieta kā Ziemassvētki tiktu svinēta atbilstoši temperatūrai, nevis kalendārajam grafikam? Visdrīzākais, samērā traki liktos Jāņos svinēt citus saulgriežus, bet vadoties pēc klimatiskajiem apstākļiem, pamēģiniet nu ieēst sautētus kāpostus un kādu desiņu, vai cūkas šņukuru vakarā pie +30C grādiem uzdzerot ar karstvīnu... kā ir??? Lien iekšā? Vai tomēr viena vienīga doma ir pēc kaut kā vēsāka??? Vēl.... ozollapu vainagu šajos platuma grādos uz Jāņiem uzvīt nav neiespējami, bet pagrūti gan, toties tagad vij kaut pa acīm lien ārā!!! Un ja jau pasaule ir spējīga virzīt transporta satiksmi pēc vajadzīgiem virzieniem, kāpēc gan būt pieticīgiem un neizsludināt svētkus atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem???

Sestdiena, 2009. gada 10. oktobris.
Kad ieradāmies Austrālijā 4 mēnešus atpakaļ un brokastis (Continental stilā) servēja mums viesnīca, starp sauso Kellogg's pārslu sulas, mazo sviesta paciņu, tostermaizes, šķīstošās kafijas un plūmju ievārījuma piedāvājumu rēgojās dzletens vāciņš ar sarkanu rombu vidū – paciņa, uz kuras rakstīts Vegemite.

- Kas tas tāds? - jautāju JK, kuram, lai arī ne gastroizzinātāja un visa pagaršotāja, bet tomēr kaut kāda nojausma par šo izstrādājumu bija. “Tas ir austrāļu lepnums,” viņš atbildēja. “Ok, pagaršošu!”

JK vēl pamanījās atrast Wikipēdijā zinātnisko izstrādājumu skaidrojumu un vārdus no grupas Men at Work dziesmas Land Down Under, kur ir apdziedāts šis izstrādājums.

Zinu, zinu, ziņkārīgākie grib zināt, kā tad šis brīnums garšo. Bet par visu pēc kārtas. Un tā es ņēmu tostermaizi, kas Oz ir ierasta lieta un saprotams, kāpēc, jo šejienes maizi ir labāk uztostēt, tad tās garša nav tik pliekana. Ar nazi izsmērēju masu pa maizi. Jāatzīst, vilšanās (vai negaidīts pārsteigums) bija, ka tik maz ir vajadzīgs, lai noklātu maizes šķēli. Kaut kas mani iekšēji darīja piesardzīgu, ka ar to varētu vairāk kā pietikt. Jo tas būtībā ir rauga ekstrakta produkts.

Piektdiena, 14. augusts. Nekas daudz jau nav jādara, tik jāpalīdz sev un citiem izprast, kas te notiek un kas ar to visu ir domāts.

Atceries, ka ir ne tikai lietas, kas jādara, bet arī lietas, ko vajag nedarīt.

Ik doma ir jāpieraksta, jo var būt, ka neatgriežas.

Otrdiena, 4. augusts. Pamostoties beidzamā sapņa epizode bija Limbažu 3. vidusskolas bibliotēkā, kur nācu ārā un aiz vēl viena cilvēka stāvēja nupat iekšā ienācis Marčels, kas izlikās mani nepazīstam, kaut pamanījis bija.

Ir tikai tik daudz, ko iespējams izdarīt, tāpēc nav ko lieki meklēt motivāciju, tik jādara.