Daniela's blog

Sestdiena, 5. decembris. Ja tu, cienītais lasītāj, vēl nezini, tad varu pastāstīt, ka šajā krastā rupjmaize ir mājas izstrādājums. Katrs te dzīvojošais neslinkais latvietis to cep mājās. Kaut kādus paveidus, protams, var sameklēt arī veikalu tīklos, bet ticamākais no tā visa manos meklējumos bija pumperniķelis, kas šeit līdzinās LV pilngraudu rupjmaizei. Gan tikai pa šķēlēm un arī ne sevišķi daudz.

Tā nu arī iespringu rudzu miltu meklējumos. Jāsaka, ka nekāds izmeklētājsuns jau nu neesmu, tā teikt, mute ir - var paprasīt. Apjautājos draugiem. Paspriedelēju, Aizkļuvu līdz pilsētas tirgum un pa 4.50 AUD/kg ieguvu savā īpašumā aptuveni 2kg.

Ja ceri, ka ķimenes te atradīsi tā, ka ieiesi veikalā un no plaukta paņemsi - nekā nebija!!! Vispirms izkod, kā tad īsti to, kas maizei ir iekšā liekams, te sauc zinātniski pareizi. Tad nostāvi 10 minūtes pie garšvielu plaukta, kas sakārtots alfabētiskā secībā un springsti meklējumos. Un tikai visbeidzot, apjēdz, ka vēlme ieberzties ir mazāka kā pareizi ietrāpīt garšvielu zinātniskajos nosaukumos, Paļaujies uz savu degunu un pērc vietā, kur tirgo atvērtā formātā beramā veidā.

Svētdiena, 15. novembris. Tik tiešam, jocīgi, tie ļautiņi- ārā +36C vai pat vairāk, bet šie kar eglīšu mantiņas ielas stabos un tirgo eglītes un pārējo uzkāpjošo svētku arsenālu.

Tiesa gan, lielākoties mākslīgas šīs ir (egles), bet ko vēlēties, pie tāda karstuma, pat cūkupupas manā eksperimentālajā lauciņā ir tējā pārvērtušās.

Te nu es padomāju: kā būtu, ja tāda lieta kā Ziemassvētki tiktu svinēta atbilstoši temperatūrai, nevis kalendārajam grafikam? Visdrīzākais, samērā traki liktos Jāņos svinēt citus saulgriežus, bet vadoties pēc klimatiskajiem apstākļiem, pamēģiniet nu ieēst sautētus kāpostus un kādu desiņu, vai cūkas šņukuru vakarā pie +30C grādiem uzdzerot ar karstvīnu... kā ir??? Lien iekšā? Vai tomēr viena vienīga doma ir pēc kaut kā vēsāka??? Vēl.... ozollapu vainagu šajos platuma grādos uz Jāņiem uzvīt nav neiespējami, bet pagrūti gan, toties tagad vij kaut pa acīm lien ārā!!! Un ja jau pasaule ir spējīga virzīt transporta satiksmi pēc vajadzīgiem virzieniem, kāpēc gan būt pieticīgiem un neizsludināt svētkus atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem???

Sestdiena, 2009. gada 10. oktobris.
Kad ieradāmies Austrālijā 4 mēnešus atpakaļ un brokastis (Continental stilā) servēja mums viesnīca, starp sauso Kellogg's pārslu sulas, mazo sviesta paciņu, tostermaizes, šķīstošās kafijas un plūmju ievārījuma piedāvājumu rēgojās dzletens vāciņš ar sarkanu rombu vidū – paciņa, uz kuras rakstīts Vegemite.

- Kas tas tāds? - jautāju JK, kuram, lai arī ne gastroizzinātāja un visa pagaršotāja, bet tomēr kaut kāda nojausma par šo izstrādājumu bija. “Tas ir austrāļu lepnums,” viņš atbildēja. “Ok, pagaršošu!”

JK vēl pamanījās atrast Wikipēdijā zinātnisko izstrādājumu skaidrojumu un vārdus no grupas Men at Work dziesmas Land Down Under, kur ir apdziedāts šis izstrādājums.

Zinu, zinu, ziņkārīgākie grib zināt, kā tad šis brīnums garšo. Bet par visu pēc kārtas. Un tā es ņēmu tostermaizi, kas Oz ir ierasta lieta un saprotams, kāpēc, jo šejienes maizi ir labāk uztostēt, tad tās garša nav tik pliekana. Ar nazi izsmērēju masu pa maizi. Jāatzīst, vilšanās (vai negaidīts pārsteigums) bija, ka tik maz ir vajadzīgs, lai noklātu maizes šķēli. Kaut kas mani iekšēji darīja piesardzīgu, ka ar to varētu vairāk kā pietikt. Jo tas būtībā ir rauga ekstrakta produkts.

Rockford Alicante Bouchet. 2008, Barrosa Valley. Rozā vīns, labs liekas pasākumiem, viegls, der pie desertiem.

D'Arenberg McLaren Vale d'Arry's Original Shiraz Grenache 2006. Labs, bet ļoti biezs.

Parker Brothers Shiraz Barrosa 2007. Pabiezs, bet labs, kaut kas līdzīgs Bordeaux Leasingham Bin56 2007 Cabernet Merlot. Ļoti labs, svaigs un neapnīkstošs.

Tas nebija tunelis, drīzāk kā koridors, kādi ir kinoteātros, kas ved tā kā riņķī apkārt, bet, ja uztaisītu taisnāk, garlaicīga iešana.

JK visu sajaucis: 1.sapnī Elīna kaut kā draudzīgāk kā parasti runāja, ar G. Ērgli pie mašīnām un atvadās ar tādu viltīgu rokasspiedienu. Es to redzu, bet izliekos, ka man pofig, tad Elīna aiziet pāri laukam uz māju. Man arī it kā vajag turpat, bet, lai neietu uzreiz aiz Elīnas, eju pa tādu kā koridoru, un G. nāk pavadīt. Viņš iet pa priekšu nočekot, vai Elīna jau aizgājusi, bet sanāk tikmēr, ka satiek un Elīna jautā viņam: “Ko tu tur slēp?” G. saka: “Neko.” un visādi izvairās no atklāšanas, ka es esmu turpat netālu. Es saprotu, ka jāmūk un jāiet vēlāk, bet tā, lai Elīna nepamanītu, mūku, virpuļojot un griežoties uz riņķi. Tik traki griežos, ka nespēju apstāties un paliek slikti, tuvu ģībienam.

2009.06.05. 00:20 nakts. JK ir sakārtojis finālajā kārtošanas taisnē koferus, visiem rokturi izvilkti gatavības stadijā. Būtībā tik vien, kā mierīgi aizmigt šonakt un gana laicīgi pamosties rīt, lai varētu ievākties.
Bijām šodien Century 21 kantorī, kur māklerkundze Sylviana mums detalizēti izstāstīja mūsu pienākumus un tiesības Aus īrēšanas sakarā. Izrādās, ka šāda pretimnākšana ir tikai tāpēc, ka esam atbraucēji. Landlords esot itālis pec tautības, pieteikšoties pats kādu dienu. Iedeva mums atslēgas (1kompl.), kas mums pašiem ir jāizvīlē 2.kompl. Atšķirībā no LV īpašniekiem, kas noliedz jau īres līgumā veikt jebkādas manipulācijas ar atslēgu izvīlēšanu.
Visā visumā likumi/noteikumi īrniekiem/izīrētājiem šeit ir dīvaini, bet no otras puses saprotami: rēķini (gāze, elektrība, TV, telefoni ir uz īrnieku vārda.)  Par H20 man vēl arvien nav īstas skaidrības. Zinu no Ivetas, ka rēķini pienāk 1x3mēn. Tā kā dziļi sapriecāties, ka esi kādu mēnesi brīvāks līdzekļos, īpaši nevar.
Būtībā esmu novērojusi, ka šī valsts ļoti tendējas uz taupīšanu – iekrāšanu. Savā ziņā jau labi, un pat sagaidāmi, jo ko gan citu var gribēt no valsts, ja pati zeme, pats kontinents, klimatiskie apstākļi gadu gaitā to vien ir pierādījuši, ka izdzīvo tas, kurš veic iekrājumus.

Ceturtdiena, 2009.06.04.Vakar saņēmām zvanu no Century 21, ka esam apstiprināti īrēšanai. Prieks, ka ir izdevies un sestdien varam vākties iekšā.
Vēl tikai jāsazvana vēlreiz kantori un jāpiesaka, ka vēlamies būt inspekcijā klāt. Jānoskaidro, kas īsti ir ar ūdens un elektrības pieslēgumu.
Vakar vakarā taranējam bankomātus, lai izņemtu naudu. Latvijas banku ziņojumi, lai “nemusinātu” tautu, protams, ir mierinoši. Sāku jau meklēt ledusskapi un veļeni. Tam pašam kantorim ConnectNow ir apakškantoris ShopNow, kas it kā pa lētām naudiņām sola Tev atgādāt iepirkto viņu lapā. Bet ziņkārīgais un dzīves rūdītais latvietis nepadodas un rok dziļāk. Vairākās lapās kā myshop.com.au līdzīgu tehniku var dabūt vēl lētāk.
Jā, iekšēji jau iesmeju: tikai padomju kaluma cilvēks domā, ka viņu visi grib apčakarēt un tamdēl turas pie principa, labāk es, nekā mani.
Ozīši paši par sevi ir godīga tauta, kas nespēs samelot un izstāstīs visu, ja Tu vien viņam paprasīsi. Protams, ļaunprātīgi izmantot to netaisos, bet ļai, nemtu vērā, gan noder.

01.06.2009 Adelaide. Nu, ko - zināmā mērā varētu teikt, ka ar šo dienu sākam jaunu, skaistu dzīvi, jo bijām iesniegt visus izīrētājkompānijas līgumā prasītos dokumentus. Sekretāre gan iebilda, ka esot daudz informācijas – bet ko prasīja, to dabūjām. Būtībā atbildām visiem prasītajiem punktiem bez viena - mums nav tikai mašīnas un ar auto saistīto dokumentu. Līdz ar to mājvietas sakarā atliek tikai gaidīt atbildi.
Pēc tam devāmies uz otru pilsētas galu, lai JK varētu iesniegt savu CV otram no iepriekšējā vizītē aizrunātajiem kantoriem.
Pārsteigums: bez pārāka izbrīna kantoris atrodas privātmājā, kas liek secināt:
a) visa darbība notiek no mājām (cik tālu ir sakārtots bizness)
b) bizness ir paplucis un tamdēļ ir bijis jāizvācas no telpām un jāturpina eksistence – turēšanās virs ūdens no mājām.
Patieso iemeslu gan tā arī nezinām, jo firma skaitās reģistrēta, bet, spriežot pēc JK teiktā, var saprast, ka ir variants b). Katrā ziņā ir darīts viss iespējamais un apziņoti iepriekšējie interesenti.

Adelaide 30.05.2009. Vēl viena no dienām, kurā ir bijušas “kafijas pauzīte” ar Kažu, kas beigu beigās izvēršas par pieēšanos līdz acīm un neapēstā ēdiena ņemšanu līdz vakariņām. Iegādājam DJK jaunu dzeramkrūzīti, kas nav ar knupīti galā. DJK sakošļāja iepriekšējo līdz tādam līmenim, ka vairs lietot nebūtu labi. Nopirkt tādus pašus Nuk2 izmēru mūsu medībās neizdevās, redzējām tikai Nuk1.
Jauniešu YHA hostelis tomēr ir mums daudz piemērotāks, lai arī nav pašiem savas dušas, atmosfēra te ir daudz atraisītāka. Ir arī gados vecāki cilvēki, bet tie, kā ar JK izsecinājām, ir no tādiem, kas to dara visu mūžu (backpacker). Sev pašai iekšēji esmu sapratusi, ka klasiska tipa viesnīca vismaz Oz man ir pa nomācošu. Laikam jau, ka arvien vēl jūtos jauna.
Aiz sienas jaunieši taisa troksni (kas kā saprotams, ir nedaudz virs normas. Sienas dzird. Paklauvēju atpakaļ un ir miers.)

29.05.09. Atstājam Ambassador viesnīcu un lētāku apsvērumu dēļ pārceļamies uz YHA hosteli, kas pagaidām rādās samērā labs esam. Jaunieši, koju tipa virtuve (iespējams, ka kaut ko pat sanāks šovakar pagatavot).
Rīt plāns aiziet līdz Tālavai.
Bijām šodien apskatīt nameli. Māja ir perfekta... man ļoti patīk. Ja mājas saimnieki būs ar mieru, es būšu stāvā sajūsmā.
Kluss nostūris netālu no centra.
Māja!!! kas šajos meklējumos tiešām atbilst šim apzīmējumam. Jāaizpilda papīri, jāsavāc pietiekami izsmeļoša informācija par mums abiem un jāstartē!
Izīrēšanā noteicējs ir nama saimnieks, kurš kā apsaimniekotājs izvēlas sev īrniekus, vadoties pēc anketām un aprakstiem, veido savu priekšstatu par tiem, kam uzticēt savu namu.