Quickie: Tiekamies Auklendā!

– Es zinu, ka mums noteikti klāsies labi! Jo mēs būsim divatā – un varēsim viens otram palīdzēt, – pirms braukšanas man līksmi teica Pinks. Tagad varu arī viņam atbildēt: – Nuja, vienīgi tā drusku bēdīgi, ka mūs uzreiz pirms izlidošanas uz Austrāliju sašķeļ mazākās grupiņās – pa vienam... Tā nu ir sanācis, ka pusstundu pirms Royal Brunei reisa uz Pērtu Londonas Hītrovas lidostas personāls mūs informē, ka Pinkam Austrālijas tūrista vīza nav piešķirta, līdz ar to viņi nevar atļaut viņam iekāpt lidmašīnā, zinot, ka piezemēšanās vietā viņu no lidmašīnas neviens labprāt ārā nelaidīs. Intensīvi darbinām smadzenes, izsecinot vienīgo loģisko tālāko risinājumu – man jābrauc vienam. Pinks savukārt dodas uz Jaunzēlandi, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms. Pēc piezemēšanās sazināmies – un es Austrālijā izpildu iespējami detalizētu mūsu sākotnējā ceļojuma plāna – Pērta-Uluru-Alice Springs-Adelaide-Melbourne – bezautomšīnas versiju, bet Pinks izveido bāzi Jaunzēlandē, kur sagaidīt mani. Vēl līdz manai iekāpšanai lidmašīnā Pinks sazvana ebookers.com kantori, kurā pasūtījām biļetes un mēģina atcelt savu rezervāciju, lai ar iespējami minimāliem zaudējumiem izmainītu savu ceļojuma galamērķi no Pērtas uz Auklendu. Vēl pagaidām pēdējo reizi paspiežu viņa roku un, kamēr Pinks turpina sarunu ar apbrīnojami neattapīgo personu telefona klausules otrā galā, līdzīgi kā norunātu tikšanos Rīgā pie Kongresu nama, atvados ar vārdiem: - Tiekamies Auklendā!