RIX-ADL17: Elīnas gaidītais kultūršoks

Adelaide 30.05.2009. Vēl viena no dienām, kurā ir bijušas “kafijas pauzīte” ar Kažu, kas beigu beigās izvēršas par pieēšanos līdz acīm un neapēstā ēdiena ņemšanu līdz vakariņām. Iegādājam DJK jaunu dzeramkrūzīti, kas nav ar knupīti galā. DJK sakošļāja iepriekšējo līdz tādam līmenim, ka vairs lietot nebūtu labi. Nopirkt tādus pašus Nuk2 izmēru mūsu medībās neizdevās, redzējām tikai Nuk1.
Jauniešu YHA hostelis tomēr ir mums daudz piemērotāks, lai arī nav pašiem savas dušas, atmosfēra te ir daudz atraisītāka. Ir arī gados vecāki cilvēki, bet tie, kā ar JK izsecinājām, ir no tādiem, kas to dara visu mūžu (backpacker). Sev pašai iekšēji esmu sapratusi, ka klasiska tipa viesnīca vismaz Oz man ir pa nomācošu. Laikam jau, ka arvien vēl jūtos jauna.
Aiz sienas jaunieši taisa troksni (kas kā saprotams, ir nedaudz virs normas. Sienas dzird. Paklauvēju atpakaļ un ir miers.)
Nošokējos (Elīnas gaidītais kultūršoks). Pēc paēšanas šķīrāmies no KaŽe, iegājām Coles (vietējais lielveikals), sapirkām vajadzīgo un pa perpendikulārajām ieliņām devāmies uz YHA. Netālu no Coles uz ielas stāv aborigēns garā mētelī un baksta ar pirkstu uz mums, sakot: “I love you, man!” Nākamā šķērsielā nogriežamies, es paskatos uz to vīru, kuram klāt pienākusi baskājaina abo-sieviete un secinu: abīši (tā es iesaucu šīs zemes pamatiedzīvotājus) ir bomži. Skumji. Bet tā šķērsiela, pa kuru ejam, liek par to mums pārliecināties vēl vairāk.
Uznes pēc izlieta alus.
Pretējā ielas pusē to ir kādi 4-5, mūsējā 2, no kuriem viens pavecs jau mūs sveicina.
Ieņemot ignorējošo pozu (kas ir piekopta jau no LV pieredzes) ar guļošu bērnu stumjamies tālāk.
Un tomēr žēl un neskaidrs, kas abīšiem ir neizdarāms, lai kļūtu par cilvēku AUS?
Pēc pieredzes zinām, ka vajag pasi, un/vai dzimšanas apliecību, bankas karti, telef. nr. (īsti vēl nezin, cik aktuāls ir šis punkts, bet noder gan), vadītāja apliecību. Katrā ziņā tas nav neizdarāmi. Drīzāk, man šķiet, kārtējais slinkums, kas cilvēku ir novedusi pie šāda dzīvesveida.
Slinkums manā uztverē ir nevēlēšanās ko darīt lietas labā, bet peldēšana pa straumi (tā ir viena no hipotēzēm par tēmu "slinkums").
Vēl viena lieta, pie kā jāpierod: Ja aptuveni 2x dienā atver netu, tajā nekas nemainās informācijas ziņā (tas vairāk domāts par LV lapām). (Laika joslu atšķirība +7½h tomēr ir jūtama sociālo notikumu ziņā).
TRANSPORTS ADELAIDĒ. Visorganizētākais ir tramvajs, pie kam pilsētas centra robežās tas ir bez maksas, jeb kā te to uz visiem kaktiem raksta (FROM TERRACE TO TERRACE FREEZONE). TB, ja nemaldos, 7 pieturas var nobraukt bez problēmām. Nākamā pieturā aiz šīs robežas parādās konduktors, kas ar tādu kā leijerkasti kaklā apstaigā visus biļešu pirktgribētājus. Biļešu derīgums ir mērīts stundās (pagaidām mūsu piekoptākā prakse ir 2 biļetes uz 2h = 4.20 (bērnam ir bez maksas).) Lai vairāk tajā iebrauktu un saprastu, jāpēta būs www.adelaidemetro.com.au.
Rīt pirmdiena. Iesniedzam visus papīrus savai mājas izīrētājkompānijai, kas jau tālāk sazināsies ar namīpašnieku.
Domājam pašas labākās domas izdošanās virzienā!