RIX-ADL54: Oz labumi, jeb iepazīsti zemi caur savu vēderu. Vegemite & Cheesy Bite

Sestdiena, 2009. gada 10. oktobris.
Kad ieradāmies Austrālijā 4 mēnešus atpakaļ un brokastis (Continental stilā) servēja mums viesnīca, starp sauso Kellogg's pārslu sulas, mazo sviesta paciņu, tostermaizes, šķīstošās kafijas un plūmju ievārījuma piedāvājumu rēgojās dzletens vāciņš ar sarkanu rombu vidū – paciņa, uz kuras rakstīts Vegemite.

- Kas tas tāds? - jautāju JK, kuram, lai arī ne gastroizzinātāja un visa pagaršotāja, bet tomēr kaut kāda nojausma par šo izstrādājumu bija. “Tas ir austrāļu lepnums,” viņš atbildēja. “Ok, pagaršošu!”

JK vēl pamanījās atrast Wikipēdijā zinātnisko izstrādājumu skaidrojumu un vārdus no grupas Men at Work dziesmas Land Down Under, kur ir apdziedāts šis izstrādājums.

Zinu, zinu, ziņkārīgākie grib zināt, kā tad šis brīnums garšo. Bet par visu pēc kārtas. Un tā es ņēmu tostermaizi, kas Oz ir ierasta lieta un saprotams, kāpēc, jo šejienes maizi ir labāk uztostēt, tad tās garša nav tik pliekana. Ar nazi izsmērēju masu pa maizi. Jāatzīst, vilšanās (vai negaidīts pārsteigums) bija, ka tik maz ir vajadzīgs, lai noklātu maizes šķēli. Kaut kas mani iekšēji darīja piesardzīgu, ka ar to varētu vairāk kā pietikt. Jo tas būtībā ir rauga ekstrakta produkts.

Kožu maizē. Sāļi, sāļi rūgts. Sajūsmu neraisa un vēlēšanos iemīlēt arī ne. Ja meklējam līdzības, tad zinu, ka ir cilvēki, kam nu nekādā formātā netīk nedz lakrica, nedz norvēģu lepnums – kondensētā piena siers. Vilšanās ir līdzīga.

Tomēr vēlēšanās piejaucēt šo radījumu (tautas lepnumu) palika uzstājīga.

“Es noteikti atradīšu veidu, kā tevi gardi pagatavot, vai iesaistīt ēdienā,” noteicu.

Kad dzīvojām YHA hostelī, ik rītu varēja dabūt bezmaksas pankūkas. To cepējs bija actiņš Šons. Standarta komplektācijā pie pankūku cepšanas viņam bija laptops, kurā skanēja vienveidīgs playlists. Katru reizi, kad no rīta devos taisīt rīta kafiju, skanēja viena un tā pati dziesma. Atceros Šona sarunu ar kādu no viesiem:
V: - Kas tas tāds?
Š: - Tas ir Vegemite, pamēģini. Ja negaršos, sapratīšu. Daudzi tūristi nesaprot, kā var ko tādu ēst.

Vegemite tagad ir arī jaunākais brālis, kurš kādu laiku bija bez vārda. Jauns produkts. Uzlabots – salīdzinot ar priekšgājēju, gardāki citādāks: saka mārketinga nodaļa.

Tomēr tik daudz drosmes, kā dot vārdu jaunulim šie neuzdrošinājās. Sak, lai tauta lemj. Nezinu gan, cik ilgi vilkās šī kampaņa, bet oktobra sākumā jaunākajam, kuram veikala plauktos spīdēja birka Name Me X_ _ _ _ _ _ _, nu ir nosaukums iSnack 2.0. Mārketinga nodaļas pamatojums esot bijis lakonisks: tas piesaistīs vairāk jauno paaudzi. Jaunā paaudze reaģēja ņirgājoties radiošovā: sak, šis nosaukums precīzi atspoguļo, ko veči uzvalkos uzskata par jauniešiem patīkamu esam. Jāatzīst, ka pēc ārkārtīgi vokāliem tautas protestiem iSnack 2.0 cieta sakāvi un konkurss turpinājās, līdz tauta balsojumā izvēlēja jauno nosaukumu Cheesy Bite (populārākie konkurenti - Creamymate, Smooth, Snackmate, Vegemate, Vegemild).

Veikalā vairākas reizes esmu apstājusies pie sarkanīgi dzelteno izkārtoto burciņu plaukta ar iekšējo jautājumu: pamēģināt? Tā notika arī šodien, kad stāvēju vietējā Foodland veikala rindā pie kasēm. Kreisajā pusē glīti izkārtotās burciņas uzrakstiem zibina savu vilinošo skatu. Priekšplānā – kartona tipa plauktā jaunais iSnack 2.0, jo sadrukātās etiķetes tak salīmētas un jāiztirgo. Tālāk sencis Vegemite un augstāk plauktā bezvārdītis Name Me. 2.45$. Nav tik traki. 145gr burciņu pilnīgas vilšanās rezultātā nebūs tik ļoti žēl izmest. Rokas stiepiens. Ir groziņā iekšā.

Pienācis jaunā brīnuma garšošanas brīdis. Atveru burciņu, ņemu smērējamo nazi un ziežu uz maza maizes gabaliņa. Paostu – pēc iesala, bet ne tik ass. Mmmm – pēc garšas nav ne vainas. Masas ziņā līdzīgs riekstu sviestam, garšas ziņā - ari nedaudz, bet ne tik trekns un rauga ekstrakts iekož mēlē, lai vēl aizvien atgādinātu ēdājam par savu vecāko brāli.

Burciņas otrā pusē uzzinu, ka tas ir rauga ekstrakta un siera krēma maisījums. Piedāvāju nogaršot arī DJK. Līdzīgi kā jebko, kas jauns izgaršošanā, arī šoreiz dēls iebāž mutē un ātri izvelk ārā. Atdod man. Noslauka roķeles biksēs. Piedāvāju otrreiz – tas pats. Pie trešās reizes dāvāšanas no garšošanas atsakās. Jo būtībā tad jau tā skaitītos ēšana.

Un tomēr kaut kas tajā izstrādājumā ir, jo vēlēšanās to garšot vēl un vēl dīdīja mani. Tad nu ziņkāre dzen uzzināt, kāda ir šī produkta kombinēšana ar ko neaustrāliski, bet gan latvisku, mani noveda līdz tā smērējumu pa vidu pīrāgiem. Ir Ok! Sader! Priekā! Cheers!