Jozefa Kiršnera Egoista bībele 21548 zīmēs

Ticība ir spēks, kas nes tevi uz priekšu. Šaubas ir spēks, kas velk tevi atpakaļ. Tu vingrini ticību un nemitējies izdibināt šaubu cēloņus, līdz ticība aizstāj šaubas. Šaubas aizstāj ar ticību, ka spēj visu panākt. Ticība ir solis no iztēlojamā uz neiedomājamā sasniegšanu. Ir tikai viena ticība – ticība sev. Partnerība un dialogs pašam ar sevi ir svarīgākais veselīga egoisma pamats. Tu tici sev vairāk nekā jebkuram citam. Ja tu tici citiem, tu nepietiekami tici pats sev. Tu nelaid sev klāt šaubas un visu to, kas stāv ceļā tavai laimei un brīvībai. Neviens nevienam nevar iedot laimi un brīvību. Neviens nevar tevi piespiest ar draudiem, jo tu esi gatavs atsacīties no visa. Tu atgrūd visu, kas tevi apgrūtina un dara slimu. Tu pieņem visu, kas tevi dara brīvu un laimīgu. Tu atbrīvojies no tirgošanās, lai varētu domāt. Tu atbrīvojies no domām, lai varētu nedomāt. Nedomāšanā rodas intuīcijas spēks, kad caur tevi spēj strāvot Kosmiskā dzīvības enerģija. Tu esi tu un neviens cits. Tu esi tāds, kāds tu esi. Nekas tevī nav labs, nekas nav slikts. Visam ir sava jēga un savs cēlonis. Ja tu tos izdibini, tu izdibini, kas tev ir pareizākais. Nav nekā laba vai slikta. Pareizs ir viss, ko tu te un tagad uzskati par piemērotu. Tu esi tāds, kā tu domā, un tu būsi tāds, kā vienmēr domāsi, līdz caur zemapziņas centrāli tu izpaudīsies rīcībā pats no sevis. Tāpēc domāšana ir tavas rīcības iesākums. Ko fantāzija nespēj iztēloties, tu nespēj īstenot. Tādēļ tu vingrini savas iztēles brīvību. Pie mērķa noved nevis griba, bet tavas iztēles spēks. Ja fantāzija stiprina tavu ticību sev, tu sasniedz visu. Vīzija dod tavai dzīvei jēgu. Realitātē tu pārvari šķēršļus, kas stāv to īstenošanas ceļā. Stratēģija top no prasības pārvarēt šķēršļus. Atkal un atkal saki to, kam tu tici, arī tad, ja pašlaik citi negrib tev ticēt. Patiesība pati sevi pierāda. Ikviens pats ir atbildīgs par savu patiesību. Patiesība ir izziņas miers. Palīdzi pats sev un nekļūsti atkarīgs no palīdzētājiem. Ja tu kādu nevari pārliecināt, lai viņš palīdz sev pats, tam ir vajadzīgs ciešanu ceļš, lai nonāktu pie sava lēmuma. Ja kādam palīdzi, pasaki, cik ilgi domā to darīt. Ja nebūsi noteicis termiņu, viņš pieradīs uzvelt tev atbildību par savām neveiksmēm.

Tavas dzīves amats ir katru dienu dzīvot savu dzīvi. Dzīvo tā, lai dzīve atbilst ev, nevis tam, kā citi to vēlētos. Muļķie meklē formu un ir no tās atkarīgi. Viltīgie ir atkarīgi no tā, kā muļķie dzīvo saskaņā ar viltīgo izveidoto formu. Tu dejo pēc savas melodijas un dzīvo sakaņā ar savas dabas prasībām. Tu domā, ko citi neiedrošinās domāt. Tu dari to, ko citi uzskata par neiespējamu. Mīli pats sevi un tev nav vajadzīgs neviens, par kura mīlestību tu nevari būt drošs. Pašapmierinātības apliecinājums ir egoisma filozofijas konsekvence. Tavai dzīvei ir tāda jēga, kādu tu tai piešķir. Tavas dzīves jēga ir pašam saviem spēkiem bū brīvam un laimīgam. Tavu zināšanu mērķis ir praktiska izpratne, kā tu spēj pats saviem spēkiem būt iespējami brīvs un laimīgs. Veiksme nozīmē izdarīt katru dienu visu tajā dienā iespējamo, lai vakarā pirms aizmigšanas teiktu: “Šodien es biju laimīgs.” Ja tu būvē dzīvi kā piramīdu, tev vajadzīgs plats pamats, uz kura terasi pēc terases varēsi uzcelt smaili. Vispirms tu strādā pie kvantitātes, lai pēc tam nokļūtu līdz kvalitātei. Tavas zināšanas nav tās, kuras klāstot vari atsaukties uz tiem, no kuriem tās esi guvis. Zināšanas ir tavu meklējumu, atziņu un izpratnes auglis. Tavs mērķis ir ikvienu savas dzīves dienu būt tik brīvam un laimīgam, cik tajā dienā tev tas iespējams. Tava brīvība nav nejaušība. Tu to vingrini domās te un tagad. Plāns tev rāda padarāmo. Tu izlem, kad pienācis īstais laiks. Visam dzīvē ir savs laiks un viss prasa laiku. Ik plāns ir tikai tik daudz vērts, cik no tā ir realizēts. Tu nejautā: “Ko es drīkstu?” Tu jautā: “Kas man tagad un te ir pareizais?” Tu zini, ko gribi, tu tici, ka to panāksi, jo tu nemitīgi to iztēlojies savās domās. Pacietība ir spēja tik ilgi un bez steigas iet pretī mērķim, līdz vēlamais notiek pats no sevis. Tu nevari piespiest notikt tam, kas šodien vēl nav nobriedis. Kas ir nobriedis, notiek pats no sevis. Nepacietība ir nobriešanas lielākā ienaidniece. Ko esi nolēmis, to dari nevilcinādamies. Nav nekāda attaisnojuma tam, ja tu par sevi nedomā vairāk nekā par jebko citu. To, ko vēlies sasniegt, soli pa solim rīcībā labo tik ilgi, līdz tas pats no sevis īstenojas pēc taviem priekšstatiem. Tu vari sasniegt visaugstāko mērķi, ja ceļu uz to izplāno maziem, veicamiem soļiem un tos īsteno pacietīgi un neatlaidīgi. Meditē katru dienu, līdz visa tava dzīve kļūst par meditāciju un tev vairs nav nepieciešama meditēšana. Tu meditē, neko nevēlēdamies un neko negaidot, bez kādiem nolūkiem, līdz pats no sevis notiek viss, kam jānotiek. Sava lēmuma vērtību vērtē tikai pēc rezultāta un nekā cita. Tu vienmēr zini, ko kādēļ dari.

Kārtības pazīme ir iesākums un beigas. Kārtības sistēma pastāv pareizajā secībā. Pareizā secība nosaka mērauklu, ar kuru tu vērtē lietas. Un tā ir visu laiku.

Gars un ķermenis pastāv kustībā, jo visa dzīve ir kustība. Veselība ir ķermeņa, gara un dvēseles harmonija. Kad esi vesels, dari visu, lai nesaslimtu. Kad esi saslimis, tas nozīmē, ka neesi darījis visu, lai paliktu vesels. Elpošana ir tavas dzīves ritms, tu mācies pareizi elpot, līdz tas pareizi elpo. Uzmani savu elpu, lai sajustu savas dzīves ritmu. Kad tavs ķermenis piepildās ar Kosmosa enerģiju, tu elpo centrā zem nabas. Garu un jūtas piepildot, elpo ar centru muguras smadzeņu pagarinājumā mutes līmenī. Novadot elpu pie slimās ķermeņa daļas iztēlojies, kā tā tiek sasildīta un dziedināta. Uzbrukumu sāc ar izelpu, ieelpojot tu esi vieglāk ievainojams. Bailes un īgnumu spēcīgi izelpo. Ja tev vajadzīgs spēks un koncentrēšanās, tu tos spēcīgi ieelpo. Nepārtraukta spriedze nogurdina. Atslābums vien liek zaudēt spēku. Impulss rodas no abu izlīdzinājuma. Atslābinies pareizā pozā ar mierīgu elpu un pareizu domāšanu. Tik ilgi līdz tu pārstāj domāt un pilnīgi atslābinies nedomāšanā. Tavas rīcības un domāšanas centrāle ir tava zemapziņa. Kā tā ir ieprogrammēta, tā tu dzīvo. Tava zemapziņa nevērtē, tā uzklausa jebkuru programmēšanu. Ja tu to nedari pats pēc saviem priekšstatiem, to dara citi pēc savas gribas. Ja tu neizlem pats, citi to izdara tavā vietā. Ja diendienā reaģē uz to, ko piedāvā citi, tu būvē piramīdu citiem, kuri izmanto tavas spējas savā labā. Vingrini zemapziņu ar visu, ko domā. Tu modri seko, kādas domas ieprogrammē savā zemapziņā. Tu neapspied savas dabiskās vajadzības, tu tās izdzīvo. Dabiska vajadzība, ko tu ilgi apspied, tevi apgrūtina un dara slimu. Vajadzību, ko tu jūti ģenitālijās, tu nevari apmierināt galvā. Seksam nav nekāda sakara ar morāli (morāle ir viltīgo izdomāts manipulatīvās spēles instruments). Mīlestība ir acumirkļa jūtas, no kurām tu negaidi neko citu. Konflikti rodas, ja savas vajadzības un vēlmes nevis īsteno, bet apspied un aizturi. Apspiestais aizslīd no apzinātas kontroles un neapzinātais konflikts no zemapziņas bremzē domāšanu un rīcību. Ikviena zemapziņā iedzīta problēma mazina ticību sev un palielina bailes. Vingrinājumos gars un ķermenis kļūst vienoti un tavs ķermenis īsteno to, ko esi ieprogrammējis domās un zemapziņā. Vingrināšanās lielākais ienaidnieks ir nepacietība. Visu, ko vēlies varēt, tu vingrini, līdz tas notiek pats no sevis. Ikvienu no 10 vingrinājumiem ik dienu izpildi 100 reižu: +savelc dūres un izstiep rokas +guļus “brauc ar divriteni” +grozi galvu pa labi, pa kreisi, atpakaļ un uz priekšu +ar pirkstu galiem aizsniedz kāju pirkstus +apļo rokas +pietupies +grozi augšdaļu +palecies +uz vienas kājas otru atbalsti pret pirmās ceļgala locītavu. Ja treniņa laikā tu sev saki: “Es to nespēju,” tu treniņu esi beidzis, pirms paspējis iesākt. Ja tu saki: “Mani piemeklējusi neveiksme,” tu izvairies no atbildības par savu rīcību. Ja saki: “Tas ir grūti,” būsi ieprogrammējis zemapziņā pārsteidzīgu attaisnošanās sistēmu. Apjēdz, kas tu esi, kur stāvi, ko gribi un kāpēc viss ir tā, kā ir. Tavai dzīvei ir četri balsti: 1.plāns visai turpmākajai dzīvei. 2.katra diena, jo visa dzīve ir visu dienu summa. 3.spēja ik mirkli sev atbilstoši izšķirties. 4.spēja rīkoties tā, kā esi izlēmis.

Partnerattiecībām ir jēga, ja kopā problēmas atrisini labāk, kā vienatnē. Kopdzīvē vislielākā mērā ņem vērā ikviena cita brīvību. Respektē otru, kāds ir, necerot, ka mainīsies. Ja kādu mīl, tam izvirza prasības. Labāk strīdēties, nekā nesacīt neko, žēlot sevi un meklēt vainīgos. Ikviens var pateikt visu jebkādā formā, bet netur ļaunu prātu otrā rītā. Visu pienākums ir katru uzklausīt un viņa viedokli respektēt. Citu saudzēšana nav iemesls neļauties savai agresivitātei. Apspiesta agresija nerisina, bet rada jaunas problēmas. Ja kāds partnerattiecībās grib ko mainīt, to viņš pirmām kārtām maina sevī. Ja viņš savā rīcībā ir pārliecinošs, viņš pārliecina arī citus. Ģimenes jēga ir nevis piemēroties vājākajam, bet gan palīdzēt tam pašam saviems spēkiem tapt stiprākam. Partnerība nozīmē dalīt tā, lai ikviens iegūtu vairāk, nekā ir ieguldījis. Ne ar vienu partneri tu nevari būt laimīgs, ja neesi laimīgs pats ar sevi. Demokrātiskie lēmumi noder tikai tam, lai nevienam nebūtu jāuzņemas atbildība.

No nepieciešamā tu lieto labāko. Tu ēd un dzer, kas tev garšo, jo tavs ķermenis ziņo, kas tam ir vajadzīgs. Tu pabeidz ēšanu un dzeršanu, jo tavs ķermenis saka, ka jābeidz. Tu ievēro ķermeņa reakcijas un no tām mācies, kas tam ir derīgs un kas – kaitīgs. Tu apzināti ņem laiku, kas vajadzīgs sabalansētai ēšanai un dzeršanai.

Tu izdod tikai naudu, kas tev ir. Naudu, kas tev ir, tu izlieto šādi: 1.daļu tā, lai tu varētu dzīvot, kā gribi. 2.daļu, lai būtu tik brīvs, ka ar naudu tevi nevarētu piespiest kaut ko darīt. 3.daļu naudas paturi rezervē, lai ne no kā nav jābaidās.

Ik spēli tu spēlē tā, it kā tā tev būtu pēdējā. Tu ieliec tajā visu enerģiju, lai uzvarētu. Tu tici, ka vinnēsi ikvienā spēlē, vai arī tu nespēlē. Ja tevi apvaino, nepārtrauc, bet noklausies, līdz viņam trūkst, ko teikt. Ja tu nedari, ko citi no tevis gaida, tie tev uzbrūk. Ja uzbrukums tevi pārsteidz, tu padodies. Kad pretinieks triumfē, viņš zaudē modrību, un tad tu dod pārsteiguma triecienu. Aizstāvoties tev nav blakus domu. Ja kāds reiz tev ir uzbrucis, tas nedrīkst uzbrukt otrreiz. Atbrīvojies no sava es, kļūsti par kustību un spēj izvairīties. Ja pretinieks ir nopietns, tu viņu sasmīdini. Tu atzīsti viņa taisnību, pat ja viņam nav taisnība. Tu neatlaidīgi atkārto savu viedokli. Nekad netaisnojies. Turi pretinieku nepārtrauktā kustībā, kamēr pats ej tikai mazus apļus. Stiprāko atšķir no pārējiem, bet ja uzbrūk vairāki, atkāpies un nogaidi. Pazīsti pretinieku tikpat labi, kā sevi pašu. Manipulatīvajā spēlē tu izmanto piecas vājības: 1.pretinieka bailes no neparedzamā. 2.nepiepildītas vēlmes un solījumus tās īstenot. 3.cerību uz palīdzību, tāpat arī bezpalīdzību. 4.gara kūtrumu. 5.pretinieka nepietiekamo ticību sev. Izkliedē baumas, tās ir bīstamākas par atklātu spēli. Atbildi uzbrukumam vārdos: +noklausies nereaģējot +esi jautrs +ar jautājumiem aizvadi tukšumā +piekrīti, bet saki: “Jā, bet...” +mērķtiecīgi novirzi viņu no uzbrukuma temata +skaidri un noteikti izsaki savu viedokli +pārspīlēti piekrīti, lai liekas mierā. Lai pretinieku manipulatīvajā spēlē piemānītu, svarīgi: 1.pazīt pašam sevi un to, ko tu gribi. 2.pazīt pretinieku un to, ko grib viņš. Dzīves manipulatīvajā spēlē ikviens ir tavs pretinieks, arī tu pats. Tu māni pretinieku, bet sevi ne. Ja esi vājš, neizrādi to, līdz kļūsti stiprs. Kad esi stiprs, izliecies, ka tev ir vājības. Tu nerunā par sevi, bet ļauj pretiniekam runāt par sevi. Savas jūtas izrādi tikai tad, kad tās var būt noderīgas. Nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc tu kaut ko dari. Tev ir pašam sava patiesība, tāpēc nekas, ko tu saki saskaņā ar sevi, nav meli. Tu nemelo – tev nav vainas apziņas. Ja ikviens ir atbildīgs par sevi, nav nekāda attaisnojuma, ka citi manipulē ar tevi sev par labu. Ja esi pretinieku padarījis par draugu, viņš tev nav jāuzvar. Manipulatīvajā spēlē nav nekādas drošības. Drošība ir tikai solījums manipulatīvajā spēlē visiem, kas nav droši paši par sevi. Tev acu priekšā ir lielais mērķis, un tu sper katru soli tā, kā te un tagad ir vajadzīgs. Acumirkļa spontanitāte ir labāka par plānu. Labāk reizēm riskēt, nekā paļauties uz plāna drošību. Sekmīga rīcība prasa radošu pieeju. Radoša pieeja prasa domas brīvību un gatavību riskam. Plāns tev rāda virzienu, radošais gars – to, kā tu spēj tikt galā ar neparedzēto. Nav svarīgi, kas tev šodien stāsies pretī – tu ar to tiksi galā. Ja tas neizdosies šodien, tad citudien, kad būs pienācis īstais laiks. Uzvara: 1.tu cīnies un uzvari citus. 2.gavilē par citu uzvarām, lai aizmirstu, ka pats esi neveiksminieks. 3.uzvari necīnoties. Ja tu uzvaru pārdzīvopastarpināti, tu arī dzīvo pastarpināti. Ja pats zini, ko gribi sasniegt, tad viss, ko sasniedz, ir uzvara. Cīnoties par lepnumu, labo slavu vai godu, tu jau esi zaudējis, jo tas nozīmē, ka robežas tev svarīgākas par brīvību. Gudros neviens nevar uzvarēt, jo viņi necīnās neviena labā un ne pret vienu.

Meklējot cēloņus, jautā: “Kāpēc?” un “Kurš gūst no tā labumu?” Nav problēmas, ko nevar izprast, ja vien neatlaidīgi meklē un uzdod pareizos jautājumus. Ja nespēj rast tūlītēju risinājumu, meklē sakarības, caur kurām nonāc pie cēloņa.

Tas tevi moca visu mūžu, līdz to dabū ārā no savas sistēmas. Gribi ko iegūt, esi gatavs no kā cita atsacīties. Nebaidies no ciešanām, kļūsti vienots ar tām.

Tev nav vainas izjūtas, tu esi neiedragājams. Tas, kuram bail, ir šantažējams. Tu neesi šantažējams, jo audzini pats sevi. Citu uzspiestā audzināšana iedarbojas ar draudiem un bailēm un ved pie nemitīgas pretestības. Citu uzspiesto audzināšanu tu aizstāj ar pašaudzināšanu. Vingrini spēku dzīves dzīvošanai, un tev nav jābaidās ne no kādas sakāves, jo sakāves tev mācīs no tām izvairīties. Trīs lielās bailes ir šādas: 1.bailes no neparedzamā. 2.izdarīt ko nepareizi un saņemt sodu. 3.zaudēt ko tādu, pie kā esi pieradis. Izzini baiļu cēloni, līdz ar to vari tās pašā saknē aizstāt ar ko labāku.

Novērs ķermeņa disharmoniju, trenējot gara harmoniju.

Dažreiz vajag runāt. Dažreiz pareizāk ir klusēt. Visam, ko tu runā, nav jābūt patiesībai – pietiek, ja tā ir tava taisnība. Labāk pasaki ko nepareizi, nekā noklusē aiz bailēm. Kas runā aiz bailēm vai lepnības, parasti pasaka par daudz. Labāk melo, kā saki ko tādu, kas var tev kaitēt. Tu runā arī acīm, seju, rokām un augumu. Tu zini, kad viens žests izsaka vairāk kā visi vārdi. Kad klausies, ja labāk ir klausīties, nepārtrauc runātāju. Kurš daudz runā, bieži grib noslēpt, tāpēc klausies, ko viņš nepasaka.

Tavs uzdevums nav citus mācīt. Tam, kurš nevēlas tevi saprast, ir savi iemesli, kurus tu respektē.

Autoritāte pastāv nevis tavā taisnībā, bet gan citu pieņēmumā, ka tev ir taisnība. Ja tu pats apzinies, ka esi kultūras sastāvdaļa, tev nav vajadzīgs neviens, kas to sev izdevīgi izskaidro vai pārdod. Reliģijas un partijas piedāvā ticīgajiem cerību uz kolektīvu laimi, ja tie zaudēs individuālo brīvību. Brīvā konkurence ir manipulatīvās spēles izpausme, tajā katram ir izredzes gūt labumu uz citu rēķina. Māksla stāvēt pāri visām mākslām, kas muļķajiem piedāvātas personības pilnveidošanai, ir dzīves māksla. Tu skaties un klausies. Tu nojaut, kas aiz tā slēpjas. Nekas, ko tu redzi un dzirdi, nav tāds, kā īstenībā. Viss ir tikai spoguļattēls pasaulē, kādu tu iztēlojies. Visam ir tāda nozīme, kā tu piešķir. Viss mainās ik mirkli. Īsto nozīmi aptver vienīgi intuitīvi. Bezjēdzīgs kaut kas ir vienīgi tik ilgi, kamēr neesi to izpratis. Māksla skatīties un klausīties ir spēja dzīvi dzīvot tagad un te, nedomājot par to, kas notiks. Šodienu dzīvo šodien, rītdienu rīt. Visam, ko redzi, atstāj tā īsto vērtību. Viss, kas iespiests kādā formā, zaudē dabisko apveidu un patieso vērtību. Māksla sevi izpaust ir spēja salauzt formu un pieļauj radošā gara brīvību. Mākslas jēga ir izzināt ko tādu, ko citi vēl nav izzinājuši, un citiem dari zināmu tā, ka arī viņi to saprot. Nelauzi galvu par to, vai viņi saprot, vai nē.

Nesalīdzini sevi ar citiem, jo pats zini, ko gribi. Kurš nespēj sevi apliecināt pats savās acīs, mēģina izcelties, cīnoties pret citiem.

Kad izdari mazos dienas darbus, lielie seko paši no sevis. Dzīvē lielais sākas ar impulsu, kam tu ļauj augt, lai tas uzplauktu pilnos ziedos. Kad esi sasniedzis mērķi, ļauj panākumiem sevī darboties, nedomājot par rītdienu. Lai varētu būt brīvs, tu pārvaldi sava darba augļus tā, ka neesi atkarīgs ne no viena. Darba jēga ir darba kalpošana tavu vajadzību apmierināšanai. Darbu, kas nekalpo tavu vajadzību apmierināšanai, neļauj iegūt labāko no nepieciešamā, kas neļauj sevi veidot, tu nedari. To, kas šodien vajadzīgs, izdod par labāko no nepieciešamā. Krāj, par to saņemot naudu. Lai tu varētu samaksāt, tev jāstrādā citu labā.

Vēstījums: +iesaisti +identificē(jies) +dziļāka izpratne +izšķiries +noskaidro(jies)
Dramaturģiskie līdzekļi: +kas? Kurš? Kad? Kur? Kā? Kāpēc? +apraksts +uzskaitījums +humors +pretnostatījums +mērķtiecīgi izaicinājumi, lai rosinātu fantāziju +citāts +dialogs +atziņa +jautājumi +emoziju radīšana +objektivizēšana, jo jūtas vien ir vienpusīgas +atkārtojums +distancēšanās +atkāpšanās.
Stila kvalitāti vērtē pēc tā, kā reaģē saņēmējs, ne kā pats sev patīc runādams.
Jo vairāk vārdu izlieto tēlojumam, jo vairāk attālinies no satura.

Personības attīstībai vajadzīgs laiks. Vispirms izproti dzīvi, tad izprasto analizē. Beidzot baudi to, ko esi sasniedzis. Kļūsti par to, ko vēlies. Ko tu ar savu dzīvi izdari, ir atkarīgs vienīgi no tevis. “Esmu nolēmis līdz mūža galam dzīvot saskaņā pats ar savām vajadzībām un priekšstatiem, un atsacīties no visa, kas mani padara atkarīgu no jebkura cita.” Ja neesi bijis nelaimīgs, tu nevari būt laimīgs. Uzraksti pats savu bībeli. Nemēģini sevi piemānīt – tu esi tāds, kāds esi domās un darbos.
Epikūrs (324-270 pmē): "Prieks ir laimīgas dzīves sākums un gals. Tas ir izejas punkts jebkurai izvēlei un noraidījumam, un pie tā mēs atgriežamies, jo šis dvēseles stāvoklis ir jebkura vērtības mēraukla".

Egoista desmit baušļi.
1. Pirms tu iegūsti tiesības, tev ir pienākumi.
2. Ja tev nav naudas, tu to neizdod.
3. Ja tu labi proti kādu amatu, tevi meklē un tu nosaki cenu. Ja tevi nemeklē, tev vajadzīga darbavieta.
4. Ja esi saskaņā pats ar sevi, tu esi saskaņā ar visu pasauli.
5. Ikviena agresija pret citu cilvēku ir agresija pret sevi pašu, ko tu gribi izgāzt pār citiem.
6. Ja tu zini, ko gribi, neviens tev neiestāstīs, ko viņš uzskata par pareizu.
7. Katram ir tiesības būt slinkam, bet ne uz tava strādīguma rēķina.
8. Ja esi strādīgs, esi tāds pats sevis, nevis citu labā.
9. Jo vairāk tu par kaut ko runā, jo mazāk tu par to zini.
10. Jo vairāk tu zini, jo mazāk tev ir vajadzības par to runāt. Reizēm mērķtiecīga klusēšana izsaka vairāk kā simts tukšu teikumu.