You are here

01: Kautrība vilina vai aizbaida?

Komiksa Vāveres kokos! autori Jānis Kalniņš un Jānis Pinkulis raksta vēstuli lasītājiem un Ritai Lasmanei Jānis Kalniņš: No visiem Tevis uzdotajiem jautājumiem man vislabāk patika tas par Līgosvētku scenāriju. Jā, man jau ir izplānots, ko es darīšu šajos vasaras Saulgriežos. Un esmu izdomājis arī īpašu pārsteigumu Tev, Rita. Tu jautā, kas ir kautrība. Bailes. Bailes no izgāšanās, bailes no neizdošanās, bailes no pārāk lielas veiksmes un nespējas ar šo laimi sadzīvot. Kautrība viennozīmīgi traucē izbaudīt dzīves jaukumus. Un es nenoliedzami dotu priekšroku meitenēm, kuras ir atvērtas un labprāt iesaistās interesantās avantūrās, arī gultā. Taču kopā ar draugiem ne vienu reizi vien esam pārliecinājušies, ka tādas meitenes ir retums. Tu, Rita, droši vien man piekritīsi, jo arī pati pie tādām piederi, vai ne?

Un pārāk bieži dzīvē iznāk uz ielas uzrunāt kādu pievilcīgu meiteni ar mērķi iepazīties, taču pārāk daudzām no viņām pirmā atbilde uz jebkuru priekšlikumu ir „Nē.” Pat meitene, kas Tev iedod savu telefonu, ir visumā pozitīva, bet kad piezvani viņai, lai norunātu tikšanos, viņa pārmērīgas kautrības dēļ izdomā visādas atrunas, lai tik izvairītos no tās tikšanās vai citādi vilktu laiku garumā. Nu, meitenes, kas tad notiks? Rita, es pilnībā piekrītu Tev, ka dzīve ir šeit un tagad, nevis kaut kad vēlāk. Nosvinēsim to! Tāda kā hedonisma filozofija – tver mirkli, nav jēgas gausties par sīkumiem, labāk baudām visu (vai gandrīz visu), ko dzīve mums spēj piedāvāt. Te man nāk prātā tā anekdote par divām dāmām, kas sēž pirtī un pārspriež attieksmi pret vīriešiem (sk. lapas lejasdaļā). Izlasi arī komiksu Vāveres kokos! šīsdienas Neatkarīgajā, tas veltīts Tev un brīvdienu žurnālam Vakara Ziņas. Tev patiks. Zinu, ka Tev ļoti patīk arī vīrieši, turklāt Tu man uzdevi uzvedinošu jautājumu par Jāņiem... Un mans pārsteigums Tev Jāņos ir: turpmāk šajā VZ rubrikā ar tevi sarakstīsies otrs hedoniskais komiksa Vāveres kokos! autors. Izbaudi to! Jānis Pinkulis: Čau, Rita! Nekad neesmu īpaši aizrāvies ar seksa sleju lasīšanu, taču kad mans compadre komiksa Vāveres kokos! veidošanā Jānis Kalniņš sāka vienu tādu rakstīt žurnālā Marta, es sāku izrādīt interesi un jāatzīstas, ka salīdzināt vīriešu un sieviešu uzskatus presē ir jautri - gandrīz tikpat aizraujoši, kā dzīvē. Tad sākās jūsu vēstuļu apmaiņa Vakaru Ziņu brīvdienu žurnālā un kļuva vēl interesantāk. Man patīk, ka Tu dzīvo pozitīvi, saskaņā ar sevi. Kaut arī daudz ko neatzīstu, taču respektēju. Jau lasot Janko rakstus, iedomājos, kā es būtu rakstījis par konkrēto tēmu un smaidot atcerējos gadījumus savā dzīvē. Esmu priecīgs, Rita, ka man ir iespēja uzrakstīt savu versiju par dažiem Taviem jautājumiem. Pagājušajā nedēļā kompānijā gājām pirtī un es, kā vienmēr šādos gadījumos, tvaicējos kails un tieši tad, skatoties uz peldkostīmos ģērbtajām meitenēm, domāju par vienu no Taviem jautājumiem: vai kautrība vilina vai aizbaida? Un sapratu, ka man vienalga. Man gribētos, lai meitene ir atbrīvota, nekautrīga un es tikai atbalstu, lai viņa dodas pirtī kaila, bet ja vēlas piesegties, arī nav problēmu. Taču, ja manai meitenei ir pretenzijas, ka es esmu kails, tad tas ir gadījums, kad kautrība traucē. Kad viena mana bijusī draudzene pieprasīja, lai uzvelku peldšortus, jautrā kompānijā ejot pirtī, es biju pārsteigts, bet tagad atceros, ka viņa bija diezgan kautrīga arī seksa laikā un nebija gatava manai izpratnei par manevriem. Ja ir iespēja izvēlēties, tad es priekšroku dotu nekautrīgai meičai (kaut gan ejot pa pliko peldēties, aiz rokas noteikti grābtu smukāko), taču, ja mana izredzētā tomēr ir kautrīga, tas noteikti nav pietiekami spēcīgs kritērijs – protams, tik ilgi, kamēr divatā ar mani jūtas pilnīgi brīvi. Zinu vienu ļoti skaistu meiteni, kas apņēmās zaudēt nevainību tikai 18 gadu vecumā (cik noprotu, viņa tomēr neizturēja) un, kad par to uzzināju, es izvirzīju versiju, ka šāda pretošanās spēcīgajam aicinājumam ne pie kā laba nenoved un tādā veidā cilvēks bremzē tikai savas personības progresu. Protams, ir daudzi, kas morāli nav gatavi arī 18 gados, taču uzskatu, ka tikko miesa un āda kauc, kā gribas, tad ir jācenšas kaut ko darīt lietas labā. Rita, kā Tev šķiet, kas ir tas īstais brīdis, kad zaudēt nevainību? Ļauties pirmajai iekārei? Tikai ar mīļoto? Varbūt ir konkrēts vecums? Jānis P.S. Un vēl – tā kā Tu esi brīvi domājoša sieviete, varbūt pastāstīsi man, cik Tev bija gadu, kad zaudēji nevainību un kā tas notika? Anekdote: Sēž pirtī paveca sieviņa un jauna daiļa meitene. Tantuks ievērtē meiču un sper vaļā: - Tu meitenīt, gan esi smuka. - (Kautrīgi) Paldies... – saka meitene. - Tev noteikti daudz puišu pakaļ skrien. - (Smaidot) Jā. - Un tu droši vien viņiem nedod... - (Lepni) Nedodu! – meitene lepni izriež krūtis. - Ai, kā vēlāk nožēlosi...