You are here

03 Tēvs grib, bet māte nedod

Čau, vēstuļu draudzene! Pirmkārt, karsts paldies par karstajiem sveicieniem - laika apstākļi Latvijā beidzot ir tādi, kādi man patīk (esmu liels svelmes mīļotājs). Tiesa, atbildi Tev rakstu diezgan tālu no dzimtās valsts, jo šobrīd atrodos Serbijas un Melnkalnes galvaspilsētā Belgradā, taču šeit laiciņš ir vēl labāks, jo termometrs rāda pat +34C ēnā, tāpēc sēžu savā viesnīcas (vismaz tā šo ūķi dēvē paši serbi) istabā pilnīgi kails. Šeit ir ļoti karsts, arī meitenes ielās ir karstas, tomēr atkārtošu sen zināmo patiesību - esmu mazliet apceļojis šo grēcīgo pasauli un pārliecinājies, ka Latvijas skaistulēm konkurences nav. Tikko vēlreiz izlasīju Tavu vēstulīti un nodomāju: "Ceru, ka sievietes, kas lasa šo rubriku Vakara Ziņu brīvdienu žurnālā, ņems vērā Tavu padomu un turpmāk klausīs savai iekšējai balsij, izvēloties seksa partneri." Pilnībā piekrītu, ka Latvijā lielā mērā tieši sabiedrības viedoklis nosaka, vai sievietei jāmīlējas vai nav tas jādara (sirsnīgi smējos par Tevis pieminēto apzīmējumu "smalkas lēdijas čurā caur zīdu").

Dažreiz, mēģinot pavedināt kādu meiteni, esmu redzējis viņas acīs un uzvedībā iekāri, taču kad piedāvāju mūsu vertikālās attiecības pārvērst horizontālās, viņa saka stingru "Nē!". Un tikai vēlāk, kad tomēr beidzot esam viens otru nobaudījuši, viņa atzīstas, ka toreiz nav piekritusi seksam ar mani, jo baidījusies, ka uzskatīšu viņu par mauku. Nu ja, godīgas meitenes taču pirmajā vakarā neatdodas, sākumā ir "jāpalaužas", jo tas ir labais stils... Sviests kaut kāds! Kāpēc ir jāapspiež sava iekāre, kāpēc ir jāpretojas savam miesas aicinājumam? Tāpēc, ka ir sabiedrība un tādi, kā Tu saki - jefiņi, kas "viegli iegūstamās sievietes" uzskata par padauzām un ir pārliecināti, ka precamās ir tieši tās tiklās, vēl labāk - nevainīgās. Meitenes vadās pēc sabiedrības dogmām, bet jefiņi pēc tam sūdzas, ka seksuālā dzīve ir garlaicīga, tiklā sieva viņu neapmierina un kas tik vēl nav. Un tad mēs Vecrīgas izklaides vietās redzam precētus vīriešus, kam pāri 30 un kas kāri medī jaunās meitenes, nu jau cerot uz pilnīgi pretējo - ka tagad viņas gan atdosies jau pirmajā vakarā. Viss šeit pieminētais man atgādina kādu anekdoti, kad vīrietis pēkšņi atsakās precēt savu draudzeni, jo viņam, redz, kāds ir pastāstījis, ka viņai savulaik bijis daudz partneru. Viņa savam izredzētajam uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem džeks atbild apstiprinoši, un arī šādu: "Vai tev nepatīk, kā es kniebjos?" O jā, patīkot gan un neko labāku viņš savā seksuālajā dzīvē vispār nav piedzīvojis! Un tad meitene jautā: "Un kā tu domā, kur es to visu iemācījos? Mājsaimnieču kursos?!" Joks, bet tajā ir sava patiesība. Man patīk daudzveidīgs, atklāts, mežonīgs sekss ar pieredzējuši partneri, kurai nav kaut kādu mistisku aizspriedumu ("Nē, no aizmugures man nepatīk, jo tad tu domā par kādu citu..."). Protams, var izvēlēties nevainīgu meiteni un visu cieņu tam džekam, kas ir gatavs viņu ilgi un pacietīgi skolot seksa zinībās, audzinot gultā pēc sava prāta. Arī es reiz mēģināju, taču man pacietības pietrūka. Sākumā bija tāda īpaša sajūta, jo tomēr biju pirmais vietā, kur sapņotu pabūt lielākā daļa džeku (meitene ir reāli karsta!), un arī progress seksā sākumā bija apmierinošs, taču tad tas apstājas. Es nekādi nespēju lauzt viņas uzskatus par seksu, kurus bija iedzinuši konservatīvie vecāki, kuriem pašiem seksuālās attiecības bija drupās - tēvs grib, bet māte nedod. Meitene tik prasīja, kad viņai būs pirmais orgasms, bet atteicās eksperimentēt un meklēt veidus, pozas, metodes, kā to sasniegt. Tā nu mūsu attiecības sāka buksēt (ja nav saskaņas gultā, tad nav arī ārpus tās) un kādu dienu vienkārši nomira. Tāpēc tagad labāk cenšos izvēlēties sievietes ar pietiekami bagātu seksuālo pagātni - lai abiem būtu interesanti. Atkal esmu tā novērsies no temata, ka man pietrūkst papīra, lai atbildētu uz Taviem jautājumiem un izstāstītu savu viedokli par "nopietnajām" un "nenopietnajām" attiecībām, kaut arī man ir ļoti daudz ko teikt. Apsolu, ka izdarīšu to nākamajā vēstulē, bet no Tevis gribētu dzirdēt viedokli par... seksuālo audzināšanu. Uzskatu, ka seksā esmu diezgan brīvi domājošs, kaut arī pusaudža gados mamma neveica īpašu audzināšanu šajā jomā, taču arī īpaši neaizliedza paša mēģinājumus visu izzināt. Domāju, ka vienu dienu, tālā nākotnē, man būs bērni, mazie Pinkuļi, taču jau tagad mani nomoka jautājums: kā lai veic viņu seksuālo audzināšanu? Nolēmu, ka pajautāšu to Tev, Rita! Tu noteikti esi dzīvē daudz pieredzējusi sieviete un, pats galvenais, māte, līdz ar to noteikti vari padalīties ar savu metodi, kā par šo maģisko un patīkamo procesu stāstīji saviem bērniem. Kādā vecumā sīcim jāzina, kas ir sekss? Cik daudz jāstāsta un cik jāļauj pašam izzināt? Zinu, ka tēma ir atbildīga, taču es vēlētos dzirdēt pēc iespējas vienkāršāku atbildi. Un šoreiz centīšos to nesaprast "otrādi". Tiekamies šeit pēc nedēļas! Jānis