You are here

Quickie: There, Part 4

Roma izšķirsta darba piedāvājumu lappuses avīzē, uzpīpē un saka:
- Labi, tagad man jāiet ievērtēt šo darba piedāvājumu.
Es izmantoju izdevību aizbēgt internetā un rezervēt biļetes mājupbraucienam. Diennakts lidojums ar divu stundu pauzi naktī ellīgi karstā Singapūras lidostā, kuras smēķētavas telpā pat darbojas speciāli vēsa ūdens izsmidzinātāji kafejnīcu saulessargu formā – un tas notiek zem atklātas debess! Un tam sekojošu pārcelšanos no vienas Londonas lidostas uz otru un nu jau šķietami īsu divstundīgo lidojumu atpakaļ uz Rīgu. Un pēc tam...

Atgriežas Roma ar priecīgi satrauktu stāstu:
- Those Lebanese guys called me and I had to go to get some pot. I skipped the job interview. Fuck that, man. Honestly, I know I won't get a job since I got so much weed. And in six months I will get a benefit from Australian government – so I don't need to work. I got enough money for six months.

Tad braucām ar pilsētas iekšienes bezmaksas busu Perth Red CAT (City Area Transit), paēdām vjetnamiešu virtuvē drusku nostāk no centra – kur cenas bija augstākas kā centrā - un, kājām ejot, atradām pamestu un it kā remontā esošu IMAX - drīzāk pamestu, kā remontā esošu, jo atrastais buklets zemē bija no Austrālijas 2006. gada rudens. Nu, tik traki it kā jau nemaz nav. Nav tā, ka vienīgais iemesls, kāpēc Roma iet gulēt, jo vairāk nekrīt ciet. Tomēr šodien ir trešdiena un šodien es modos, kad šis mani modināja, lai kopīgi uzsāktu rītu. Tad uzēdu medus banāna bulku no automāta par 2.20 AUD. Pēc tam aizgājām uz vietējo austrāļu versiju par CSDD, kur viņš pārlika eksāmenu, lai savas Jaunzēlandes tiesības pārveidotu par Austrālijas tiesībām. 10 jautājumu testā viņš izkrita, un laipnie austrāļu ierēdņi ļāva viņam nākt rītā atkal, iedodot uz mājām pamācīties bukletu ar atbildēm uz 17 jautājumiem. Uz 10 no šiem 17 jautājumiem ir šajā tiesību pārlikšanas testā. Vai kaut kā tā. Romu tas ielīksmo un viņš studē visu šodienu:
- You must be fucking stupid not to learn this – it is so easy, just 17 questions and then answer 10!

Vairākas reizes esam ēduši actiņu ēstuvē “Taka” uz nākamā kvartāla stūra no YHA, tāpēc aizejam tur atkal. Pasūtot ēdienu, ko actiņš pieraksta uz papīra, ikviens klients uz mirkli iegūst paturēt melnu plastmasas disku ar spuldzītēm visriņķī apkārt pa perimetru, ar ko kopā pasēdēt pie galda. Kad pasūtījums gatavs, konkrētā (un tikai) klienta disks sāk midžināt lampiņas spilgti violetā krāsā un pīkstēt kā apnicīgi skaļš taimeris un mitējas, vien aiznests atpakaļ pie letes. Kā jau no actiņiem sagaidāms, arī tas mazais plastmasas štrunts ir piestūķēts ar elektroniku. Kā jau jebkurā pievilcīgas pilsētas savdabīgi eksotiskā bārā liela daļa apmeklētāju ir tūristi un tiem paiet brīdis, līdz viņi atkož sistēmu, pēc kuras darbojas actiņu apļveida pīksteklīgais tamagoči ar riņķīšiem ar bumbiņām, tāpēc brīžiem pīkstuļojums ievērojami pamanāmi pārsniedz vēlamo normu (nemaz). Kaut kas ir ar actiņiem un to violeto krāsu.

Iemesls, kas par spīti visam mums liek atgriezties “Takas” ēstuvē atkal un atkal ir “honeychicken” - meduscālis, ar irbulīšiem ēdamo rīsu papildināti fantastiski saldi medainas vistas gaļas gabaliņi ar viegli kraukšķīgu mīksti brūnu garoziņu. Rīgā tādu var dabūt sarkano viesmīļgeišu kontrolētajā austrumu ēdienu restorānā “Gaņ Bei” Dominā, Origo un kur tik vēl ne. Laipni lūgti. Tādu varot uztaisīt arī mājās pēc tik netālu kā internetā atrodamām receptēm, tacu Pinx stāsta, ka esot kādas divas dienas gaļa jāmarinē, un tāpēc baigi ilgi – šodien uztaisīšot kaut ko vienkāršāku, bet rīt...

Atnākam uz YHA, istabā satiekam otru actiņu vārdā Masa, kurš praktiski nerunā angliski un vispār, tikai nejēgā ķiķina un ik pa brīdim riktīgi rēc lielāko daļu laika, kamēr man ir tā privilēģija baudīt viņa kompāniju, līdz pat brīdim, kad viņš parīt nāks mani pavadīt uz City Shuttle Bus Transfer To Airport. Roma ātri un, galvenais, japāniski noskaidro, ka Masa pīpē un nekavējoties saārstē viņu pievienoties viņam pīpēšanai istabā. Uzpīpē. Masa aiziet.
- That pizdoglaz got so stoned, he forgot his telephone. And lighter, - pēc minūtēm sešpadsmit konstatē Roma. Tad viņš turpina:
- Hey, JK! How many girls, how many different nationalities you have fucked?
- You mean, how many girls? - negaidīti, vai ne?
- No, how many nationalities? You know, I was alone, didn't have a girlfriend, so I went to window shopping for one year. I was working very hard and window shopping was 10 minutes away. So I had different woman every day.
- And how many is that?
- Fuck, plenty, man. Honestly, I enjoy sex. Philipine, Chinese, New Zealand, Russian (whoa, she was really good, good woman, great, hot, her name was Aljona Guliganova, I lived at her for three years in Siberia and I lost my passport and I talked to them I'm Lebanese, they were saying “Nikakoi ti ne libanec, ti zdeshnij – kazah!”, I wanted to get to New Zealand embassy in Moscow – it's seven days train travel – but they did not let me on the train, since I had no passport, and my girlfriend took me to a local cop and we bought a passport and I had to choose the name and I chose: Roma! That's how I've called myself ever since, and of course we gave the cop vodka instead of money and Russian vodka is really good, an eye opener, my girlfriend gave that to drink in the morning so instantly feel ready for the day - “Opohmelitelj”, or how it was in Russian, do you have Russian music? Put it on!), Azerbaijani, Lebanese, Indian – did you write Indian, fucked this fat girl, with big tits, heh-heh-heh! Did you get the Black African? I just fuck Brazilian, Colombian... Does pay sex count? But that's not for real, that's just once – pay, fuck, go to next the next day.
- That counts, - es saku, un padomāju: “Mūsu pasaulītē”.
- Is it? Because, I fuck a lot.
Viņam ir 47 gadi, nevainību viņš zaudēja 19 gadu vecumā un ar iepirkšanos skatlogos aizrāvās, kad viņam bija 21 gads. To stāstu par nevainības zaudēšanu gan labāk lai izstāsta viņš pats. Nākamajā rītā viņš atkal iet uz darba interviju.
- So I go check it out. Better than nothing. Laying down like a bitch! Reading your bullshit! - viņš atkal uzsmej par komiksu grāmatām. Kad naktī trijatā ar actiņu atnākam mājās manā līdz šim pēdējā naktī Pērtā, Roma ievērtē, ka Nick jau guļ – un pieliecies pēc rūpīgākas izpētes secina, ka “Nick is sleeping without any pants”. Nākamajā rītā aizejam uzpīpēt veco, labo “Benson&Hedges”, kurš mani vēlāk uzrunās no skatloga Singapūrā, liekot nopirkt un uz mājām atvest divus prāvākos iepakojumus. Tas būs drusku vēlāk. Tagad ķiķinošais actiņš Masa un Roma mani pavada uz busu.
Un par Adelaidi – jā, arī tur es vēl biju, arī atpakaļceļā. Uz vietas padzīvoju kādas divas nedēļas. Baigi labi. Jābrauc vēl.
Esi piefiksējusi, ka pulksteņa tikšķēšanu visskaļāk dzird, spogulī skatoties?